Viens no perspektīvākajiem alternatīvās enerģijas veidiem Latvijas apstākļos ir saules kolektori – tās ir tehniskas iekārtas, kas absorbēto saules starojumu pārvērš siltumā, ko pēc tam karstā ūdens, telpu apkures, peldbaseinu apsildes, silto grīdu vai citā veidā saņem patērētāji.

Pasaules un Latvijas tirgos ir pieejami trīs tipi saules kolektori - plakanie jeb plākšņveida, vakuuma heatpipe un vakuuma u-type, kas atšķiras ne tikai dizainiski, bet arī ar savām siltumtehnikas un efektivitātes īpatnībām.

Būtiski ir tas, ka solārās iekārtas darbojas ne tikai tad, kad spīd spoža saule - tās uztver arī izkliedēto saules radiāciju(kad laiks ir apmācies), kas sasniedz zemākos atmosfēras slāņus nepārtraukti - neatkarīgi no laika apstākļiem. Tomēr saules radiācijas ilgums un intensitāte ir atkarīga no gadalaika, klimatiskajiem apstākļiem un ģeogrāfiskā stāvokļa.

       Sabiedrībā pastāv maldīgs priekšstats, ka Latvijas klimatiskajos apstākļos saules enerģijas sistēmas nespēj efektīvi darboties. Tomēr aplūkojot aplūkot saules starojuma intensitātes karti redzams ka tā nav.

        Tālāk var apskatīt saules enerģijas izmantošanu pēc klimata Latvijai līdzīgās valstīs. Strauji pieaug saules kolektoru popularitāte Ziemeļeiropas valstīs – Zviedrijā, Dānijā, Somijā, kurās vidējais saules radiācijas līmenis uz vienu kvadrātmetru ir zemāks. 

      Saules starojums iedalās tiešajā (kad spoži spīd saule) un izkliedētajā (kad ir apmācies). Redzams, ka salīdzinājumā ar citām Ziemeļeiropas valstīm, Latvija ir daudz izdevīgākā pozīcijā, jo vēsajos mēnešos starojums ir vislielākais, vasarā, Somijā gan ir lielāks starojums, tomēr arī Latvijas rādītājs ir pietiekoši augsts, lai spētu pilnībā nodrošināt nepieciešamo siltumenerģiju no Marta līdz Oktobrim. Tomēr caurmērā visaugstākais starojums ir Liepājas rajonā. Izņemot Vāciju, izkliedētais starojums visās valstīs ir diezgan līdzīgs. Izvērtējot vidējo starojuma intensitāti gadā, var secināt, ka caurmērā Latvija, Liepājas rajons, salīdzinājumā ar pārējām valstīm, atrodas ļoti labā pozīcijā saules kolektoru uzstādīšanai. Tie var nodrošināt apmēram 70% nepieciešamās siltumenerģijas.

         Visstraujāk saules enerģijas izmantošana attīstās Zviedrijā, tajā ir gan visvairāk jau uzstādīto saules kolektoru sistēmu, gan arī visstraujāk to skaits palielinās ar katru gadu. Visās 3 valstīs sistēmu uzstādīšanas tendence ir pozitīvi augoša, kopējais aktīvo saules kolektoru skaits 2007.gadā Zviedrijā bija 385280 m2, Dānijā 262394 m2, bet Somijā 20493 m2.

        2006.gadā, uzstādīto termālo saules enerģijas sistēmu skaits karstā ūdens sildīšanai un apkures atbalstam, visā pasaulē sasniedzis 105 GW jaudu. Tiek prognozēts, ka līdz 2020.gadam visā pasaulē jau būs uzstādītas līdz pat 5000000 kolektoru sistēmām.