CIK LIELS IR TAVAS PĒDAS EKOLOĢISKAIS NOSPIEDUMS?

Daudzi no mums nemaz neapzinās cik ļoti viņš kā indivīds ietekmē apkārtējo vidi un cik lielu artavu iegulda globālajā sasilšanā! SAVU EKOLOĢISKĀS PĒDAS NOSPIEDUMU VARI PĀRBAUDĪT KĀPJOT ŠEIT

Globālā sasilšana

Plūdi, vētras, orkāni, sausums – arvien biežāk tiek ziņots par šādām dabas katastrofām. Un arvien biežāk un pārliecinošāk saistībā ar tām tiek minētas klimata izmaiņas. Klimata izmaiņas ir visnopietnākie draudi mūsu planētai. Globālā sasilšana veicina jūras līmeņa celšanos, izraisot postošus plūdus, vētras, ilgstošus sausuma periodus un saslimšanas ar tropiskajām slimībām. Daudzviet pasaulē jau šobrīd ir izjūtamas traģiskās globālās sasilšanas sekās.

Kā izpaužas klimata izmaiņas

Pastāvīgi pieaugošā temperatūra uz Zemes maina klimatu. Zinātnieki ir modelējuši sarežģītas datorsimulācijas, lai prognozētu, kādas varētu būt klimata izmaiņu sekas. Viņi secināja, ka celsies jūras līmenis un applūdīs milzīgas teritorijas. Tādas dabas katastrofas, kā vētras, orkāni un plūdi kļūs arvien biežāka parādība. Savukārt citviet pasaulē valdīs ilgstoši sausuma un karstuma periodi. Izmaiņas saldūdens sistēmās ietekmēs dzeramā ūdens krājumus un, iespējams, arī tā kvalitāti. Jau šobrīd 40 miljoni pasaules iedzīvotāju cieš no ūdens trūkuma. Tiek prognozēts, ka 2050. gadā 2 miljardi cilvēku izjutīs ūdens resursu trūkumu.

?Kas izraisa klimata izmaiņas?

Klimata izmaiņas vai globālā sasilšana ir process,ko izraisa pieaugošais ogļskābās gāzes (C2O) un citu piesārņojošo gāzu līmenis atmosfērā.
Šīs gāzes aiztur saules siltumu Zemes atmosfērā, kā rezultātā Zeme to neatstaro un notiek atmosfēras sasilšana.
Ja siltumnīcas efektu izraisošās gāzes nokļūst atmosfērā, tās tur paliek vairākus gadus. Tā kā pieaug šo gāzu koncentrācija atmosfērā, pieaug arī
planētas temperatūra. Būtiskākie siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju cēloņi ir naftas produktu, ogļu un dažādu gāzu intensīva izmantošana saimnieciskajā darbībā, kā arī lietus mežu izciršana.

Globālās sasilšanas ietekme Latvijā

70 gadu laikā jūra samazinājusi Latvijas teritoriju par 1000 hektāriem

Pēdējo septiņdesmit gadu laikā jūra vētrās noskalojusi 50 līdz 70 metru platu Latvijas piekrastes joslu, tādejādi valsts teritorija samazinājusies par 1000 hektāriem, teikts Vides ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par piemērošanos klimata pārmaiņām.

zinātnieku modeļaprēķini iecina par vidējā vēja ātruma virs jūras pieaugšanu ziemā par 18%, proporcionāli pieaugot vētru spēkam un atkārtojamībai. Tādējādi gaidāms, ka Baltijas jūras piekrastē vētru uzplūdu radītās ūdens līmeņa izmaiņas ievērojami pārsniegs globālās jūras līmeņa celšanās ietekmi, bet vētru biežuma un spēka palielināšanās, kā arī ledus trūkums izraisīs vēl izteiktāku krasta eroziju.